2017.gada 27.oktobrī notika Latvijas Lauku sieviešu apvienības konference Zemkopības Ministrijas konferenču zālē, kas mums jau gadiem ir ierasta vieta. Konferenci iesāku par NVO fonda projektu, kas radīja mums iespēju paveikt lielus darbus, jo bez projekta finansējuma tas mums nebūtu bijis iespējami. Prieks, ka mums notika trīs vasaras skolas, mājas lapu pārveidojām, kā arī varējām aizbraukt uz Baltijas lauku sieviešu konferenci Tartu, piedalīties Rāmavas izstādē, un protam arī noorganizēt mūsu konferenci. Par projekta laikā veiktajiem darbiem ar prezentācijām uzstājās meitenes - Jautrīte, Laima un Rita, kas bija vasaras skolu koordinatores, Iveta - par izstādē redzēto un iegūto pieredzi. Neizpalika arī Anitas prezentācija par Preiļu amatniekiem, ko mēs prezentējām Baltijas Lauku sieviešu konferencē, kas bija vienreizēja (prezentācija un krievu valodas prasme) un par to mēs Igaunijā saņēmām vislielāko gandarījumu, un lepnumu, ka mums tomēr ir arī kaut kas labāks nekā citiem. Man pašai bija sagatavotas prezentācijas par Ābolu ballīti Likteņdārzā, kurā mēs vārījām ābolu ievārījumu un "Sējējs 2017" konkursu, kurā Latvijas lauku sievietes aktīvi gadu gadiem piedalās vērtēšanā.

Pārtraukumā neiztikām bez Dairas kafijas pauzes - tā nav tradicionāla kafijas pauze, bet graudu putra, ko neviens cits labāk nevar pagatavot. Pārtraukumā mums bija ne tikai iespēja paēst, bet arī iepirkties. Konferences tirdziņā piedalījās sievietes - uzņēmējas, kas neskopojās ne ar pašu saražoto produkciju, ne arī ar padomiem. Pie tam - visa produkcija bija par ļoti draudzīgām cenām, kas radīja iespēju iegādāties dāvaniņas Ziemassvētkiem.

Bija gan medus, gan maize, cimdi, šalles un krelles, dzintara krēmi, piespraudītes, gan saldumiņi. Visā piedāvājuma klāstā galva sagriežas, bet katra varēja atrast tieši to ko bija vēlējusies. Mūsu konference pat nav iedomājama bez meitenēm, kas tirgo pašražoto produkciju. Un vislielākais prieks bija par "Latvijas avīzes" tirdzniecības stendu, kur mēs varējām iegādāties dažādas gadagrāmatas, lasāmgrāmatas, bērnu grāmatas un speciālos izdevumus. Visas pieēduši pilnus punčus un iegādājušās jaukās dāvaniņas vai prieciņus sev, varēja turpināt uzklausīt veiksmīgos stāstus, kas jau vairākus gadus mums ir kļuvuši kā neatņemama konferences sastāvdaļa.

Sirdsmīļu prezentāciju par savu dzīves stāstu un paveiktajiem labajiem darbiem mums sniedza Liene Muciniece, kas ir ne tikai māksliniece, ne tikai biteniece, bet arī ‘’NODIBINĀJUMS KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS FONDS "UPE’’ dibinātāja.

Mūs uzmundrināja omulīgā Inese, kas ir rotu veidotāja, ar savu veiksmīgo dzīves pieredzes stāstu un uzņēmējas garu. Prieks ir par to, ka Inese savā uzņēmējdarbībā iesaista arī savus bērnus, kuri aktīvi visā piedalās.

Man liekas, ka mums jādalās un jārāda viss, ko sievietes ar kaut kādu savu iekšēju spēku rada neticamas lietas.

Īstu pārsteigumu konferences nobeigumā sagādāja profesors A. Danilāns, kas ar savu dzīves optimismu mūs iedvesmoja turpmākai darbībai. Visu stundu, ko profesors ar mums dalījās savās zināšanās un dzīves pieredzē, mūsu sejās nenozuda smaids un dzīvesprieks. Paldies profesoram un izturīgākās meitenes tika pie kopbildes ar profesoru.

Man prieks un liels paldies arī jāteic Madarai par sniegto muzikālo priekšnesumu starplaikos – čells skanēja ne tikai pa zāli, bet arī pa visu Zemkopības ministriju. Mēs varējām izbaudīt gan jautrāku mūziku, gan arī kaut ko nopietnāku.

Liels palīgs pie tehnoloģijām bija man dēliņš Kristiāns.

Man vēlējums mums visām ir izturēsim, iesim tikai uz priekšu, kur vajag pielieksim galvu, kur vajag pacelsim galvu, bet iesim tikai uz priekšu, lai kāds ceļš arī būtu taisns vai līkumaināks.

Latvijas Lauku sieviešu apvienības
valdes locekle
Vineta Geršebeka